Lai gan divatā abi ar vīru esam vairākas reizes mērojuši ceļu ar savu auto uz Vāciju, Austriju un pat Šveici, šajā ceļojumā piedzīvotais krietni atšķīrās no piedzīvotā lielākoties tādēļ, ka šoreiz piedzīvojumos devāmies ar mūsu viengadnieku. Un arī tādēļ, ka mazliet saīsinājām turpceļu un atpakaļceļu, izvēloties lidot ar tiešo reisu uz Minheni, kas kļuva par mūsu ceļojuma sākumpunktu.
Kādēļ tieši uz Minheni?
Jā, varējām lidot arī uz Zalcburgu un citiem galamērķiem, bet izpētot auto nomas un pašas biļešu cenas, Minhene bija visizdevīgākais variants. Vienu dienu pavadījām arī pašā Minhenē, bet par to vēlāk. Kopumā, šis bija viens no lieliskākajiem ceļojumiem, kurš man vienmēr paliks atmiņā, jo pabūt kalnos ar savu mazo dēliņu un skatoties tās dienas sniegotās bildes, man šķiet nereāli, ka mēs to izdarījām!
Kopumā bijām Minhenē, Insbrukā, Kaprunā, Cellamzē ( Zell am See), Halštatē, Zalcburgā un vēl citās salīdzinoši mazākās kalnu pilsētās, kuras bija pa ceļam.
RĪGA – MINHENE – INSBRUKA ( ceļā 2h)
Lidojums no Rīgas līdz Minhenei bija īss (2h 15min), kas, protams ir vēl viens pluss Minhenes izvēlei kā brauciena sākumpunktam. Ar Oliveru esam lidojuši jau vairākas reizes, taču pirms tam vienmēr uztraucos par to, vai viņš neraudās visu ceļojumu, vai izdosies viņu nolikt pagulēt diendusu un par to kā es pati jutīšos lidojuma laikā. Un kā jau katru reizi, Olivers iemiga tieši ar pacelšanos un nogulēja stundu. Atlidojot Minhenē, savācām koferus, aizgājām pa tualetēm, nomainīju Oliveram pamēri, mazliet uzēdām un devāmies pēc sava nomas auto.
Mašīnu nomājām no SIXT, jau iepriekš online rezervācijā piesakot arī bērna sēdeklīti par papildus samaksu (aptuveni 50 eur par visām dienām). Sēdeklītis bija jauns, tīrs (ko nevar salīdzināt ar saņemto sēdeklīti Krētā), taču tas bija domāts tikai ar skatu braukšanas virzienā.
Nākamais pieturas punkts – kalnainā un skaistā pilsēta Insbruka. Brauciens ar auto no Minhenei līdz Insbrukai aizņēma aptuveni 3 stundas, kuru laikā mēs ar Oliveru labi pagulējām. Pamodāmies tikai tad, kad aiz logiem jau bija sniegotas kalnu ainavas.
INSBRUKA (INNSBRUCK)
Ar Matīsu iepriekš jau esam viesojušies Insbrukā un bija miilzīgs prieks atgriezties un šoreiz jau ar Oliveru. Mēs pat palikām tajā pašā viesnīcā kur jau iepriekš un tas deva tādu komfortablu un foršu pazīstamas vietas sajūtu. Viesnīcas nosaukums ir “Alphotel” (https://www.alphotel.com) un lai gan tā nav pati jaunākā un modernākā viesnīca, numuriņi ir tīri, ērti un brokastis ir lieliskas. Un tā kā Insbrukā palikām tikai vienu nakti, nekādas lielās ekstras mums nevajadzēja.
Patiesību sakot, Insbrukā bijām plānojuši uzkavēties ilgāk, taču laikapstākļi nebija diez ko labvēlīgi, lai brauktu augšā kalnos un vērotu skaistās ainavas, jo bija diezgan apmācies un redzamība ļoti švaka. Situāciju vērojām arī online pieejamajās webkamerās (https://www.bergfex.at/innsbruck-nordkette/webcams/ ) , lai noskaidrotu kāda situācija ir augšā kalnos. Iepriekšējos Insbrukas apciemojumos, devāmies pastaigā pa pilsētu, kur saulainā un skaidrā dienas laikā ir iespējams novērot pilsētas krāsaino namu un kalnu ainavas, paēst gardas pusdienas un no pašas vecpilsētas ar pacēlāju uzbraukt Insbrukas augstākajā punktā ( pievienoju bildi no mūsu iepriekšējā brauciena zemāk).
Šajā ceļojumā mums bija zināma brīvība, jo iepriekš nebijām norezervējuši nevienu viesnīcu. Tādejādi, bija iespēja saplānot maršrutu uz vietas, vadoties pēc laikapstākļiem.
INSBRUKA- KAPRUNA – CELLAMZĒ (ZELL AM SEE) (ceļā 2h)
Paēdām brokastis Alphotel viesmīlīgajā restorānā un devāmies tālāk ceļā uz Kaprunas reģionu, jo vadoties pēc web kameru rādītā, šajā reģionā laikapstākļi bija labvēlīgāki kalnu apmeklēšanai. Lai gan šajā dienā Austrijā bija izsludināts oranžais brīdinājums par stipru snigšanu, kopumā ceļi bija labi izbraucami un nekādas grūtības ceļā neradās. Šeit sākās skaistākais ceļa posms visa šī ceļojuma laikā.
Es mīlu kalnus, mīlu kalnu ainavas un šī vienkārši ir vieta, kur es jūtos vislabāk, ja neskaita mājas. Tāpēc mums arī patīk braucieni ar auto, jo ir iespēja nesteidzīgi vērot šādu skaistumu. Pirmā pietura – Zalcburgas reģiona augstākais punkts- Kitzteinhorn, kas atrodas 3029 m augstumā (https://www.kitzsteinhorn.at/en) . Biļete, lai uzbrauktu virsotnē ar pacēlāju – 40 eur vienam cilvēkam.
Mēs gan apstājāmies pie otrās pārsēšanās ( kopumā ir 3 reizes jāpārsēžas), jo dēļ sniega vētras, uzbraukt uz pašu augstāko punktu, todien bija aizliegts. Taču mēs bijām gana augstu un skats, kuru dabūjām vērot – elpu aizraujošs. Lai gan šis ir viens no pasaules viszināmākajiem kalnu slēpošanas un atpūtas kūrortiem, cilvēku nebija tik daudz un mēs pat dabūjām vietiņu turpat esošajā restorānā, kur iedzērām siltu tēju un apēdām tradicionālu austriešu ēdienu.
Noteikti iesaku šeit aizbraukt un iespēju robežās uzbraukt pašā virsotnē, kur ir iespējams vērot pasakaini skaistu skatu.
CELLAMZĒ ( Zell am See) – ZĀLBAHA -HINTERGLEMMA
Cellamzē ir viena no viena no tūristu un slēpotāju iecienītākajām vietām visu gadu. Un ne velti, jo šī pilsēta mani pārsteidza ar tādu skaistumu, kādu šķiet, esmu redzējusi tikai filmās. Izgājām pastaigā pa pilsētu, līdz ezeram ( must do), paņēmām kafiju un ieturējām pusdienas. Kad Olivers mazliet paaugsies, atbrauksim arī šeit, lai novērtētu vienu no populārākajiem slēpošanas kūrortiem. Matīss gan šeit slēpot jau ir bijis, tādēļ es tikai klausījos viņa stāstījumā par pieredzi šeit. Viegli izbraukāt ar ratiem.
Pavadījām pāris stundas šeit un devāmies uz nākamajiem netālajiem Alpu ciematiņiem- Zālbahu un Hinterglemmu ( https://www.saalbach.com/en) . Šeit notiek arī dažādas ievērības cienīgas sacensības un pasaules kausa posmi ziemas sporta veidos, tādēļ daudziem šis reģions saistās tieši ar šīm jomām. Tā kā mēs šajā braucienā neiekļāvām šādas aktivitātes, izbaudījām vienkārši mierīgu pastaigu, svaigo gaisu un mīlīgo atmosfēru kalna piekājēs.
Tuvojās jau vakars, tāpēc meklējām viesnīcu. Izlēmām par labu viesnīcai “, kas atradās netālu no Cellamzē. Viesnīca bija diezgan oldschool, numuriņš bija ļoti “interesants”, bet izgulējāmies labi un brokastis bija lieliskas. Ko nu vairāk vajag.
CĒLLAMZĒ – HALŠTATE ( HALLSTATT) ( ceļā 1 stunda 45 min)
Hallštate (Hallstatt) bija viens no maniem šī ceļojuma galvenajiem mērķiem, jo šī ir pilsēta kā no pasaku grāmatas. Elpu aizraujoši skati, kas ļauj sajust to, ka dzīvojam patiesi skaistā pasaulē. Šī lielo un dažubrīd draudīgo kalnu ieskautā mazā un mīlīgā pilsētiņa noteikti ir jāapciemo vismaz reizi dzīvē un es laikam to ieteiktu darīt pavasarī, pirms tūristu perioda vasarā un pēc ziemas, kad skaistās ainavas var aizsegt sniegputenis un stiprie nokrišņi.
Mēs atbraucām uz Hallštati brīdī, kad to bija sasniegusi sniega vētra, tādēļ es neteiktu, ka ar ratiem un mazuli šī bija pati labākā ideja, bet tas nozīmē, ka mums šeit noteikti ir jāatbrauc arī pavasara vai vasaras periodā. Redzētais liek tikai apjaust cik skaisti šeit ir laikā, kad ir saulains un skaidrs laiks. Lai nokļūtu visās “instagramīgajās” vietās, jānoparko mašīna lielajā placī ( parkings ir maksas) un jādodas uz ezera pusi, kas ir turpat netālu.
Pavasara/vasaras sezonā šeit ir atvērtas daudz un dažādas kafejnīcas un restorāni. Pilsētiņa ir viegli izbraucama ar ratiem. Dabūjuši pamatīgu sniega devu, devāmies ceļā uz pirmspēdējo pieturas punktu – Zalcburgu, izcilā komponista Mocarta dzimto pilsētu!
HALŠTATE- ZALCBURGA ( ceļā 1 stunda)
Zalcburgā esmu bijusi vairākas reizes un šī ir viena no tām pilsētām, kur vienmēr ir interesanti atgriezties. Manuprāt, šī pilsēta mani daļēji saista arī tādēl, ka esmu uzaugusi ar klasisko mūziku un šī izcilā komponista dzīvesgājums mani vienmēr savā ziņā ir interesējis.
Fakts, ka šī ir Mocarta dzimtā pilsēta, piešķir šai pilsētai īpašu šarmu un atmosfēru. Katru reizi kad šeit esmu bijusi, vienmēr gribās palikt ilgāk. Šeit vienkārši ir patīkami atrasties! Pagājušoreiz kad ar Matīsu bijām Zalcburgā divatā, palikām foršā viesnīcā “The Mozart Hotel” (https://themozarthotel.com), taču šoreiz Zalcburgā pa nakti nepalikām, jo bijām izdomājuši doties pēcāk uz Minheni, lai tur pavadītu nakti un pēdējo dienu. Bet, ja ir plānos palikt Zalcburgā, noteikti iesaku šo viesnīcu.
Zalcburgā ieradāmies ap krēslas stundu un jāsaka, ka cilvēku arī šajā ziemas periodā, šeit ir salīdzinoši daudz. Izgājām cauri vecpilsētai, līdz mājai, kurā piedzimis Mocarts (https://mozarteum.at/museums/mozarts-geburtshaus#info), Mocarta laukumam un piemineklim, kā arī nobaudījām gardu kūku un tēju kafejnīcā Kafe Leopold (http://herr-leopold.com), Zalcburgā pavadījām aptuveni 2 stundas un tālāk jau devāmies uz Minheni.
ZALCBURGA – MINHENE (ceļā 1 stunda 45 min)
Kamēr bijām ceļā, caur Booking norezervēju viesnīcu vakaram un izvēle bija par labu viesnīcai NYX Hotel Munich ( https://www.leonardo-hotels.com/munich/nyx-hotel-munich) , cena bija mazliet augstāka kā bijām plānojuši, bet rezultātā mums tika liela istabiņa ( tik liela, ka pat bija gaitenis :D) un jāsaka, ka nākamā rīta brokastis bija gandrīz tik labas kā Somijas Tamperes Lapland Hotel viesnīcā. Tie, kuri seko līdzi mūsu ceļojumiem ar Oliveru jau zina, ka Tamperes viesnīcas brokastis bija labākās kādas ir gadījies pieredzēt kādā viesnīcā, tādēļ latiņa ir diezgan augstu.
Kārtīgi izgulējāmies, apēdām brokastis un saulei mūs pavadot, devāmies uz Minhenes centru ( 10min no viesnīcas ar mašīnu), noparkojāmies pazemes stāvvietā un devāmies uz galveno laukumu Marienplatz. Šajā laukumā atrodas arī Rātsnams (Neues Rathaus) , turpat netālu ir arī katedrāle Frauenkirche, kuru gan apskatījām tikai no ārpuses. Minhenes centrā paspējām vēl aiziet līdz Odeonplatz laukumam un parku Hofgarten. Spontāni izlēmām doties arī uz BMW Welt un BMW muzeju ( https://www.bmw-welt.com/en/index.html) , kur arīdzan ar Matīsu jau bijām bijuši, bet nodomājām, ka Oliveram varētu interesēt mašīnas, tāpēc nolēmām aizbraukt. Ieeja BMW Welt ēkā ir bezmaksas ( Šeit ir dažādi jaunākie modeļi, interaktīvi pasniegta informācija un vēl daudz kas), taču ieeja muzejā, kur var uzzināt visu par BMW auto vēsturi, ir 10 EUR. Mēs gan nolēmām pastaigāt tikai cauri BMW Welt ekspozīcijām, jo ar to pilnīgi pietika. Olivers izskatījās pilnīgā sajūsmā un saucot “aaauutooo” ķērās aptaustīt katru mašīnu, kas tur gozējās prožektoru gaismās.
Šeit redzējām daudz mazos, tāpēc arī tad, ja neesiet baigie BMW fani, te noteikti ir vērts atbraukt! Šeit arī mūsu ceļojums beidzās, jo devāmies uz lidostu atdot auto un gaidīt reisu uz Rīgu. Minhenes lidosta ir bērniem draudzīga, redzēju pāris rotaļu laukumiņus, izmantojām pieejamās mazuļu istabas un kopumā lidosta nebija pārbāzta, tajā pavadīt laiku līdz lidojuma bija gana komfortabli.
Lai arī no sākuma šķita, ka šāds brauciens ar auto varētu būt grūts, emocijām piesātināts un sarežģīts, beigu beigās sapratām, ka šis ir bijis viens no foršākajiem ceļojumiem kopā ar Oliveru. Galvenais ir atlaist visas ekspektācijas un ļauties! Es ticu, ka arī pavisam mazi bērni atcerās ceļojumu pieredzi un turpmāk savā dzīvē saista to ar pozitīvām atmiņām un kopābūšanu ar saviem vecākiem! Lai izdodas!
Īsumā:
- Lidojām uz Minheni ar Airbaltic rīta reisu (2h 15min)
- Lidmašīnā Oliveram paņēmu dažādus našķus un uzkodas, kā arī pa kādai jaunai rotaļlietai – tas ļoti palīdzēja.
- Mašīnu rezervējām dienu iepriekš no SIXT, pieteicām arī bērnu autosēdeklīti par papildus samaksu (aptuveni 50 eur papildus uz visu periodu)
- Pirms došanās uz Austriju jāiegādājas autoceļu vinjete (aptuveni 15 eur), to var iegādāties gandrīz visos Vācijas benzīntankos pirms robežas
- Visas viesnīcas rezervējām booking.com
- Bērnu YOYO ratiņus īrējām no ratunoma.lv (Instagram @ratunoma.lv), papildus piesakot arī silto ratu maisu
